Main menu:
Kaunatas skola dibināta 19. gs. sākumā
bija trīsgadīga skola, kur strādāja viena skolotāja.
Ar laiku skola paplašinājās un tika
pārveidota par sešgadīgo. Pieauga skolēnu un skolotāju skaits. 1944.
gadā sāka darboties 7.klase. No 1953. gada 1. septembra skola kļūst
par divplūsmas vidusskolu. 1956. gadā notiek pirmais izlaidums. Ik
gadu skolu absolvē ap 30 skolēnu.
Skolas abiturienti strādā dažādās
tautsaimniecības nozarēs. Viņi strādā par mehanizatoriem un ārstiem,
lauksaimniecības speciālistiem un pasniedzējiem, par juristiem un
inženieriem, šoferiem un ministriem, skolotājiem un celtniekiem ...
Katrs trešais no skolas pedagogiem - mūsu
absolvents. Skolā izveidojušās noturīgas tradīcijas dzimtā novada
pētīšanā, starpnacionālo attiecību audzināšanā un skolēnu darba
audzināšanā.
|
Pirmās skolas Latvijā
un Latgalē ir dibinājuši un vadījuši misionāri,
garīdznieki (1211.g. pirmā skola Latvijā – Doma
baznīcas skola, 1625.g. pirmā skola Latgalē –
jezuītu ģimnāzija Daugavpilī). Kaunatā pirmie
zināmie izglītības soļi saistīti ar 18.gs., kad
Dagdas īpašnieks Hilzens uzaicina uz Bukmuižu
(tagad Ezernieki) M.Rotu, kurš 1749.-1785.gadam
rūpējas par Bukmuižas, Varakļānu un Kaunatas
zemnieku mācīšanu. Oficiālās ziņas par Kaunatas
skolu atrodamas Vitebskas guberņas tautskolu
pārskatā, kurā teikts, ka 1865.gadā Kaunatas
tautskolu apmeklē 37 vīrieši (respektīvi, zēni),
ko apmāca Pskovas arhibīskapijas garīgā semināra
absolvents Protopopovs. Pēc tam viņa vietā
stājies pagasta rakstvedis A. Ņikitins.
1872.gada pārskatā minēts skolotājs Zabelins un
sniegtas ziņas par viņa ģimenes stāvokli un
dzīves gājumu. Turpat teikts, ka reliģijas
mācību pasniedz garīdznieks Voļskis.
Sākumā bijusi 3-gadīgā skola, tad tika
pārveidota par 6-gadīgo. Lai izvietotu visus
skolēnus, tika izmantotas vairākas koka mājas.
1953.gadā tiek atklāta divplūsmu vidusskola, kas
turpina pastāvēt arī šodien, tikai nu jau
“apaugusi” ar 3-stāvīgu piebūvi mācībām,
internāta korpusu un sporta halli. Arī viena skolotāja
vietā tagad ir jārunā par skolotāju kolektīvu,
kur ir nomainījušās nu jau vairākas paaudzes.
Ļoti daudzi no tiem ir skolas absolventi, kuri
pēc mācībām ir atgriezušies dzimtajā ciematā kā
zinoši speciālisti savā nozarē un turpina
izglītojošo darbu (Astiča E., Bernāns V.,
Danovska E., Ignatjeva Ņ., Inkina S., Katkovska
R., Paramonova I., Peļņa I., Potašova B.,
Selivončika I., Ščukina O., Šlapakova J.,
Ūzulāne I.). Tie pedagogi, kas ir ieradušies no
citiem novadiem, ir iesakņojušies un pieņēmuši
Kaunatu par savu dzīvesvietu (Truskovskis A.,
Čudare M., Šteķele J., Bernāne V., Meļņikova T.,
Purmale S., Klismete A., Klismets J.,
Ameļčenkova M., Vasilevska E., Bogdanova V.,
Savicka G., Podvinska V., Ščeglova A., Ignatjeva
M., Ignatjevs V., Dukšta D., Čuhnova A., Jurģele
D.) . Mainījušās ir mācību
stratēģijas, aktualitātes, prioritātes, tomēr
nemainīgs ir viens – skolotāju entuziasms, kas
ir spēcīgs dzinulis darbā ar jaunatni, topošo
Latgales inteliģenci. Visi skolotāji ir apguvuši
prasmi strādāt ar datoru, lai tiktu līdzi
tehniskajam progresam. Nemitīgi tiek
paplašinātas zināšanas un paaugstināta
kvalifikācija ne tikai kursos un semināros, bet
arī akadēmiskajā jomā – skolā ir 8 maģistri (gan
DU, gan RA absolventi): A. Truskovskis, D.
Dukšta, M. Ignatjeva, V. Ignatjevs, I.
Paramonova, O. Ščukina, I. Peļņa, E.
Vasilevska). Skolotāji paplašina savu
kvalifikācijas jomu, studējot neklātienē un
iegūstot tiesības pasniegt arī citus mācību
priekšmetus. Pateicoties pedagogu
pūlēm, vidusskolas absolventi (pavisam no
1953.gada skolu absolvējuši 1246 skolēni),
lielākoties, turpina mācības republikas
augstskolās. Grūti atrast kādu tautsaimniecības
sfēru, kurā nedarbotos mūsu bijušie skolēni: gan Latgalē, gan
ārpus tās: Korsaks J., Apelis J., Kazeļniks G.,
E.Štekels, R.Pedāne, M.Vasiļjeva – ārsti, Skudra V. – bijušais
Tieslietu ministrs, Sarkisjana S. – bijusī
Armēnijas veselības ministre; Zunda A. –
uzņēmējs, 8. Saeimas deputāts; Krūmiņa S. –
Rīgas pilsētas galvenā notāre; Mednis A. – VUGD
priekšnieka vietnieks; Igavens J. – mākslinieks;
Apele A. – radio režisore; Brolišs J., I.Žogla
–profesori, V.Ratnieks – jurists un c. Visi skolotāji apguva
prasmes orientēties Internetā, kas
palīdzēja skolai iesaistīties daudzos projektos,
gan republikas mērogā, gan straptautiskos:
Comenius (skolotāja A. Klismete)-sadarbība ar
Francijas, Vācijas, Rumānijas skolām; projekts
par veselību veicinošām skolām (skolotāja
D.Dukšta, M. Ignatjeva) iekļāva Kaunatu kā vienu
no pirmajām 20 šada tipa skolām Latvijā un skola
ieguva Eiropas Veselību veicinošās skolas
nosaukumu; projekti “Dabas vērotāji” (kopš
1996.gada), ko koordinē WWF Zviedrijas fonds,
“Krastu vērotāji”, “Mežu vērotāji”, “Baltais
stārķis” (Ņ. Ignatjeva). Skolotājas Ņ.
Ignatjevas vadībā skolēni piedalījušies Latvijas
ligzdojošo putnu atlanta veidošanā. Skolā
darbojas 2 kori (M. Čudare), kuri pastāvīgi
izcīna pirmās vietas rajonā. 3 tautas deju
kolektīvi (Ģ. Batarevska, A. Silova, J.
Kairiša), folkloras kopa “Rāznaviņa” (S. Viša);
2 sporta deju kolektīvi, teātra sporta komanda
(E. Astiča); teātra pulciņš (I. Paramonova).
2005.g. visi pieci skolas pašdarbības kolektīvi
izgāja atlases konkursu un piedalīsies jauniešu
Dziesmu un deju svētkos. Skolā ir izveidojušās
stabilas tradīcijas: tautas un valsts svētku
svinēšana, 1.un 12.klašu sadraudzības pasākumi,
10.klašu iesvētīšanas pasākums un atbildes
vakars, 9.klašu salidojums, Minhauzena diena
(29.februāris), kuras laikā tiek izcīnīts
ceļojošais kauss ar Minhauzenu par asprātīgāko
uzstāšanos, absolventu salidojumi, JSK kustība,
tematiskās nedēļas, atkarības, HIV/AIDS
profilakses pasākumi, Mārtiņa dienas gadatirgus,
Skolotāju dienas atzīmēšana ar tradicionālu
skolotāju kolektīva ekskursiju pa Latviju un
ārpus tās robežām (kontā ir novadu ekskursijas,
Lietuva, Igaunija), ekskursijas sponsorē mūsu
pašvaldība. au vairākus gadus
turpinās mūsu sadarbība ar Rēzeknes mākslas
vidusskolu, rezultātā skolā pastāvīgi tiek
rīkotas mākslinieku izstādes. No jaunākajām
tradīcijām noteikti jāmin “Olimpiešu balle”, uz
kuru ielūgumus saņem skolotāji un skolēni, kuri
ir guvuši godalgotas vietas. Laurus mūsu
audzēkņi ir plūkuši gan sportā (vieglatlēti,
volejbolisti, basketbolisti, tautas bumbas
spēlētāji – skolotāji E. Astiča, V. Bernāns),
gan mūzikā (M. Čudare), gan zinātniski
pētniecisko darbu konferencēs (V. Laizāne –
1.vieta Latgales novadā, skolot. Ņ. Ignatjeva);
gan olimpiādēs (A. Mukāns – 3.vieta valsts
olimpiādē krievu valodā (sk.Ž.Truskovska).
Pēdējo trīs gadu laikā skolas audzēkņi ieguvuši
83 godalgotās vietas gan rajonā, gan novadā
(2001./02.g. – 22, no kurām 14 ir sportā,
2002./03.g. – 52 – no tām 38 sportā(E. Astiča,
V. Bernāns), 5 zinātniski pētnieciskajos darbos
(sk.I.Selivončika, I. Paramonova, E. Danovska,
D. Dukšta, G. Savicka), 2003./04.g. – 9), kā arī
18 atzinības par dalību svešvalodu olimpiādēs
(A. Klismete), vēsturē (S. Inkina),
sākumskolā (R. Katkovska, A. Ščeglova, V.
Bogdanova). Skola ir pateicīga visiem
skolotājiem un skolēniem par par ieguldīto
darbu, atbildību un skolas prestiža celšanu. Skola vienmēr bija un
ir ne tikai izglītojošais, audzināšanasun sporta
centrs, bet arī kultūrvēstures glabātaja.
Skolēni savas zinātniski pētnieciskos darbos
pēta vietējo vēsturi, nostāstus, toporūmus,
folkloru, dinastijas. Arī pašā skolas
teritorijā mēs uzturam mūsu vēstures zēmes –
brāļu kapus, piemiņas akmeņus kara upuriem,
represētajem. Mēs pārliecinoši
skatāmies nākotnē – demogrāfiskie dati liecina,
ka tuvāko gadu laikā pirmās klases
palielināsies. Daudzi mūsējie mācās par
pedagogiem – būs jauna maiņa esošajiem. Aktīvi
darbojas datormācības kabinets, tiek plānota
visu mācību kabinetu pilnveidošana, tuvākajā
nākotnē tiks pilnīgi pabeigtas jaunās sporta
halle, kur jau pašlaik notiek daudzi rajona
mēroga sporta pasākumi. Skolas ikdienas dzīvē
mūs pilnīgi atbalsta Kaunatas pašvaldība,
protams, vienmēr vajadzības apsteidz iespējas
... Pats galvenais tomēr,
ka mūsu kolektīvā nezūd entuziasms, cerība un
strādātprieks. |