Kaunatas pagasts

Pirmās skolas Latvijā un Latgalē ir dibinājuši un vadījuši misionāri, garīdznieki (1211.g. pirmā skola Latvijā – Doma baznīcas skola, 1625.g. pirmā skola Latgalē – jezuītu ģimnāzija Daugavpilī). Kaunatā pirmie zināmie izglītības soļi saistīti ar 18.gs., kad Dagdas īpašnieks Hilzens uzaicina uz Bukmuižu (tagad Ezernieki) M.Rotu, kurš 1749.-1785.gadam rūpējas par Bukmuižas, Varakļānu un Kaunatas zemnieku mācīšanu. Oficiālās ziņas par Kaunatas skolu atrodamas Vitebskas guberņas tautskolu pārskatā, kurā teikts, ka 1865.gadā Kaunatas tautskolu apmeklē 37 vīrieši (respektīvi, zēni), ko apmāca Pskovas arhibīskapijas garīgā semināra absolvents Protopopovs. Pēc tam viņa vietā stājies pagasta rakstvedis A. Ņikitins. 1872.gada pārskatā minēts skolotājs Zabelins un sniegtas ziņas par viņa ģimenes stāvokli un dzīves gājumu. Turpat teikts, ka reliģijas mācību pasniedz garīdznieks Voļskis.

     Sākumā bijusi 3-gadīgā skola, tad tika pārveidota par 6-gadīgo. Lai izvietotu visus skolēnus, tika izmantotas vairākas koka mājas. 1953.gadā tiek atklāta divplūsmu vidusskola, kas turpina pastāvēt arī šodien, tikai nu jau “apaugusi” ar 3-stāvīgu piebūvi mācībām, internāta korpusu un sporta halli.

Arī viena skolotāja vietā tagad ir jārunā par skolotāju kolektīvu, kur ir nomainījušās nu jau vairākas paaudzes. Ļoti daudzi no tiem ir skolas absolventi, kuri pēc mācībām ir atgriezušies dzimtajā ciematā kā zinoši speciālisti savā nozarē un turpina izglītojošo darbu (Astiča E., Bernāns V., Danovska E., Ignatjeva Ņ., Inkina S., Katkovska R., Paramonova I., Peļņa I., Potašova B., Selivončika I., Ščukina O., Šlapakova J., Ūzulāne I.). Tie pedagogi, kas ir ieradušies no citiem novadiem, ir iesakņojušies un pieņēmuši Kaunatu par savu dzīvesvietu (Truskovskis A., Čudare M., Šteķele J., Bernāne V., Meļņikova T., Purmale S., Klismete A., Klismets J., Ameļčenkova M., Vasilevska E., Bogdanova V., Savicka G., Podvinska V., Ščeglova A., Ignatjeva M., Ignatjevs V., Dukšta D., Čuhnova A., Jurģele D.) .

Mainījušās ir mācību stratēģijas, aktualitātes, prioritātes, tomēr nemainīgs ir viens – skolotāju entuziasms, kas ir spēcīgs dzinulis darbā ar jaunatni, topošo Latgales inteliģenci. Visi skolotāji ir apguvuši prasmi strādāt ar datoru, lai tiktu līdzi tehniskajam progresam.

Nemitīgi tiek paplašinātas zināšanas un paaugstināta kvalifikācija ne tikai kursos un semināros, bet arī akadēmiskajā jomā – skolā ir 8 maģistri (gan DU, gan RA absolventi): A. Truskovskis, D. Dukšta, M. Ignatjeva, V. Ignatjevs, I. Paramonova, O. Ščukina, I. Peļņa, E. Vasilevska). Skolotāji paplašina savu kvalifikācijas jomu, studējot neklātienē un iegūstot tiesības pasniegt arī citus mācību priekšmetus.

Pateicoties pedagogu pūlēm, vidusskolas absolventi (pavisam no 1953.gada skolu absolvējuši 1246 skolēni), lielākoties, turpina mācības republikas augstskolās. Grūti atrast kādu tautsaimniecības sfēru, kurā nedarbotos mūsu bijušie skolēni:

gan Latgalē, gan ārpus tās: Korsaks J., Apelis J., Kazeļniks G., E.Štekels, R.Pedāne, M.Vasiļjeva – ārsti,

Skudra V. – bijušais Tieslietu ministrs, Sarkisjana S. – bijusī Armēnijas veselības ministre; Zunda A. – uzņēmējs, 8. Saeimas deputāts; Krūmiņa S. – Rīgas pilsētas galvenā notāre; Mednis A. – VUGD priekšnieka vietnieks; Igavens J. – mākslinieks; Apele A. – radio režisore; Brolišs J., I.Žogla –profesori, V.Ratnieks – jurists un c.

Visi skolotāji apguva prasmes orientēties Internetā, kas  palīdzēja skolai iesaistīties daudzos projektos, gan republikas mērogā, gan straptautiskos: Comenius (skolotāja A. Klismete)-sadarbība ar Francijas, Vācijas, Rumānijas skolām; projekts par veselību veicinošām skolām (skolotāja D.Dukšta, M. Ignatjeva) iekļāva Kaunatu kā vienu no pirmajām 20 šada tipa skolām Latvijā un skola ieguva Eiropas Veselību veicinošās skolas nosaukumu; projekti “Dabas vērotāji” (kopš 1996.gada), ko koordinē WWF Zviedrijas fonds, “Krastu vērotāji”, “Mežu vērotāji”, “Baltais stārķis” (Ņ. Ignatjeva). Skolotājas Ņ. Ignatjevas vadībā skolēni piedalījušies Latvijas ligzdojošo putnu atlanta veidošanā. Skolā darbojas 2 kori (M. Čudare), kuri pastāvīgi izcīna pirmās vietas rajonā. 3 tautas deju kolektīvi (Ģ. Batarevska, A. Silova, J. Kairiša), folkloras kopa “Rāznaviņa” (S. Viša); 2 sporta deju kolektīvi, teātra sporta komanda (E. Astiča); teātra pulciņš (I. Paramonova). 2005.g. visi pieci skolas pašdarbības kolektīvi izgāja atlases konkursu un piedalīsies jauniešu Dziesmu un deju svētkos.

Skolā ir izveidojušās stabilas tradīcijas: tautas un valsts svētku svinēšana, 1.un 12.klašu sadraudzības pasākumi, 10.klašu iesvētīšanas pasākums un atbildes vakars, 9.klašu salidojums, Minhauzena diena (29.februāris), kuras laikā tiek izcīnīts ceļojošais kauss ar Minhauzenu par asprātīgāko uzstāšanos, absolventu salidojumi, JSK kustība, tematiskās nedēļas, atkarības, HIV/AIDS profilakses pasākumi, Mārtiņa dienas gadatirgus, Skolotāju dienas atzīmēšana ar tradicionālu skolotāju kolektīva ekskursiju pa Latviju un ārpus tās robežām (kontā ir novadu ekskursijas, Lietuva, Igaunija), ekskursijas sponsorē mūsu pašvaldība.

au vairākus gadus turpinās mūsu sadarbība ar Rēzeknes mākslas vidusskolu, rezultātā skolā pastāvīgi tiek rīkotas mākslinieku izstādes.

No jaunākajām tradīcijām noteikti jāmin “Olimpiešu balle”, uz kuru ielūgumus saņem skolotāji un skolēni, kuri ir guvuši godalgotas vietas. Laurus mūsu audzēkņi ir plūkuši gan sportā (vieglatlēti, volejbolisti, basketbolisti, tautas bumbas spēlētāji – skolotāji E. Astiča, V. Bernāns), gan mūzikā (M. Čudare), gan zinātniski pētniecisko darbu konferencēs (V. Laizāne – 1.vieta Latgales novadā, skolot. Ņ. Ignatjeva); gan olimpiādēs (A. Mukāns – 3.vieta valsts olimpiādē krievu valodā (sk.Ž.Truskovska).  Pēdējo trīs gadu laikā skolas audzēkņi ieguvuši 83 godalgotās vietas gan rajonā, gan novadā (2001./02.g. – 22, no kurām 14 ir sportā, 2002./03.g. – 52 – no tām 38 sportā(E. Astiča, V. Bernāns), 5 zinātniski pētnieciskajos darbos (sk.I.Selivončika, I. Paramonova, E. Danovska, D. Dukšta, G. Savicka), 2003./04.g. – 9), kā arī 18 atzinības par dalību svešvalodu olimpiādēs (A. Klismete),  vēsturē (S. Inkina), sākumskolā (R. Katkovska, A. Ščeglova, V. Bogdanova). Skola ir pateicīga visiem skolotājiem un skolēniem par par ieguldīto darbu, atbildību un skolas prestiža celšanu.

Skola vienmēr bija un ir ne tikai izglītojošais, audzināšanasun sporta centrs, bet arī kultūrvēstures glabātaja. Skolēni savas zinātniski pētnieciskos darbos pēta vietējo vēsturi, nostāstus, toporūmus, folkloru, dinastijas.

Arī pašā skolas teritorijā mēs uzturam mūsu vēstures zēmes – brāļu kapus, piemiņas akmeņus kara upuriem, represētajem.

Mēs pārliecinoši skatāmies nākotnē – demogrāfiskie dati liecina, ka tuvāko gadu laikā pirmās klases palielināsies. Daudzi mūsējie mācās par pedagogiem – būs jauna maiņa esošajiem. Aktīvi darbojas datormācības kabinets, tiek plānota visu mācību kabinetu pilnveidošana, tuvākajā nākotnē tiks pilnīgi pabeigtas jaunās sporta halle, kur jau pašlaik notiek daudzi rajona mēroga sporta pasākumi. Skolas ikdienas dzīvē mūs pilnīgi atbalsta Kaunatas pašvaldība, protams, vienmēr vajadzības apsteidz iespējas ...

Pats galvenais tomēr, ka mūsu kolektīvā nezūd entuziasms, cerība un strādātprieks.