Kaunatas pagasts

Mihaēls Rots (1721. – 1785.). Vācu tautības latgaliešu garīgo rakstu autors, tulkotājs. Kādu brīdi darbojies Kaunatā. Izcils misionārs, sekmējis tautas izglītošanu, mācījis, arstējis, sniedzis palīdzību Latgales zemniekiem.

Meikuls Apeļs (1901. – 1942.). Dzimis Nametos, rakstnieks, skolotājs, žurnāla „Latgales Škola” redaktors. Uzrakstījis stāstu „Latgolas sātos”, dzejoļu krājumu „Liktiņa montojums”, tēlojumu grāmatu „Jaunība un mīla”, lasāmo grāmatu „Dzimtene”.

Jezups Macilevičs (1805. – 1872.). Jezuīts, mācītājs, grāmatas „Pavuiceišona un sposobi deļ zemnīku latvīšu”autors.

Konstantins Mednis (1924. – 2006.). Dzejnieks, rakstnieks, pedagogs. Izdotas vairākas grāmatas.

Andris Vējāns ( dzimis Donats Kalnačs, 1927.g.). Dzejnieks un rakstnieks, staigājis Kaunatas skolā. Izdotas ap 20 grāmatām, ilggadējs žurnāla „Karogs” galvenais redaktors.

Emīlija Gudriniece (dz. 1929.g) – ZA akadēmiķe, ķīmijas zinātņu doktore. Par furacilīna sintēzi un ieviešanu ražošanā LPSR valsts prēmijas (1957.g) un G.Vanaga prēmijas (1972.g) laureāte.

Jāzeps Brolišs (dz. 1928.g.). Filozofijas doktors, profesors. Pētījis Latgales latviešu likteņus Sibīrijā, kuras apkopojis grāmatā „Latgales latviešu likteņi Sibīrijā”. Daudzu zinātnisku darbu autors.

Jānis Igavens  (dz. 1941.g.).  Koktēlnieks, gleznotājs. Rēzeknes mākslas koledža kokapstrādes nodaļas vadītājs.

Evalds Vasilevskis (dz. 1956.g.). Keramiķis. Pārcēlies uz dzīvošanu Kaunatas pagasta Akmenīšos un 1990.gadā nodibinājis Kultūras fonda kopu „Pūdnīku skūla”. Darbība balstās uz vissenākajām keramikas tradīcijām un darba paņēmieniem.

Vitolds Vaišļa (1918.-1993.) – mākslinieks-koktēlnieks, skolotājs, vairāku Latvijas baznīcu krucifiksu autors.